Jauna klienta piesaistīšana izmaksā piecas līdz divdesmit piecas reizes vairāk nekā esošā noturēšana. Lojāls klients tērē par 67% vairāk nekā jauns. Tomēr 44% uzņēmumu joprojām fokusējas uz piesaisti, un tikai 16% uz noturēšanu. Šī plaisa ir viena no skaidrāk pamanāmajām zaudētajām biznesa iespējām šodien. Tāpēc, ka lojāls klients nav „pašsaprotama parādība”, viņš ir aktīvs, kuram nepieciešama uzmanība, izpratne un atzīšana.

Apbalvots vai sodīts?

Pasaulē ir izveidojies jēdziens „loyalty penalty” – sods par lojalitāti. Lielbritānijas patērētāju organizācija aprēķinājusi, ka lojāli klienti zaudē aptuveni 4 miljardus mārciņu gadā piecās nozarēs: telekomunikācijās, banku pakalpojumos, hipotēkās, apdrošināšanā un platjoslā. Astoņi no desmit klientiem maksā augstāku cenu vismaz vienam pakalpojuma sniedzējam tieši tāpēc, ka palikuši ilgtermiņa sadarbībā kā klienti (1*). Jauni klienti saņem labākas cenas, bet lojālie samaksā par savu izvēli palikt. Šāds sods ir nesamērīgs un skar tieši mazāk aizsargātos, tieši cilvēkus gados, to klientu grupu, kuriem tehniski ir grūtāk pārslēgties. Patiesībā, šāda prakse grauj klientu uzticību un tieši ierobežo biznesa potenciālu, kas saistās ar ilgtermiņa attiecībās.

Skaitļi nemelo, vienaldzība izmaksā dārgi

Pētījumu rezultāti ir skarbi: klientu noturēšanas pieaugums par 5% var palielināt peļņu par 25 līdz 95% (2*). Pārdošanas iespējamība esošam klientam ir 60 līdz 70%; jaunam klientam – tikai par 5 līdz 20%. Lojāli klienti piecas reizes biežāk piedod kļūdas un četras reizes biežāk iesaka draugiem. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki tomēr atsakās no sadarbības ar zīmolu, kuram bija lojāli, parasti nav izmaiņas cenā, bet sajūta, ka „mani nepamana” (3*).

Krīze kā patiesības katalizators

Attiecību kvalitāte vislabāk izgaismojas nevis ikdienas mijiedarbībā, bet brīžos, kad kaut kas aiziet greizi. Tieši tad lojāls klients vēro, vai es tieku uztverts kā cilvēks, ar kuru ir notikusi ārkārtas situācija, vai kā krāpnieks, kurš mēģina kaut ko “shēmot”? Pētījumi pierāda interesantu paradoksu: veiksmīgi atrisināta problēma var stiprināt lojalitāti vairāk nekā nekādu problēmu neesamība, bet tikai tad, ja klients sajūt taisnīgu kompensāciju, ātru procesu un patiesi cilvēcisku attieksmi (4*). Slikta reakcija krīzes situācijā pret lojālu klientu var izmaksāt vairāk nekā gadiem ilga mārketinga investīcijas.

Kā izpētīt lojālo klientu patiesās vajadzības

Lojāli klienti pazīst un sajūt jūsu zīmolu labāk par jums pašiem, viņiem ar to ir ilgtermiņa attiecības. Tāpēc klientu patiesās vajadzības, gaidas nav identificējamas standartizētās aptaujās. Tās atklājas tieši kvalitatīvajā pētniecībā, kas ļauj piezūmot reālo pieredzi un ļauj atklāt to, ko kvantitatīvie dati nevar atspoguļot. Berg Research praksē visbiežāk īstenojam:

• Padziļinātās intervijas vai diskusijas ar lojāliem klientiem – pētot viņu mainīgās vajadzības, neizteiktās gaidas, ekspektācijas un bažas. Pētīti tiek pieredzes stāsti, pēc kuriem klienta attieksme nostiprinās vai sāk mainīties. Tieši šie brīži atklāj, kur lojalitāte, uzticamība nostiprinās vai tiek zaudēta.
• Servisa pieredzes audits jeb klienta ceļa kartēšana – soli pa solim sekojot reālai klienta pieredzei, lai atklātu vietas, kur viņš apjūk komunikācijā, nezina par savām iespējām, servisa posmiem, apjūk rīcībā, neizprot, kur meklēt informāciju. Katrs šāds vājais mirklis servisa procesā maksā uzņēmumam laiku, klientu uzticību un naudu.

Šādi pētījumi atklāj to, ko skaitļi nepasaka: emocionālos satricinājumus, neizteiktās gaidas, klusumu, kurš patiesībā nozīmē „es vairāk neatgriezīšos”, un konkrētus vājos posmus servisa procesā, kuri biznesa ikdienā paslīd garām, bet rada biznesam zudumus (5*).

Sāciet ar vienu jautājumu

Lojāli klienti nav „pašsaprotama parādība”, tie ir aktīvs, kurš pelnījis regulāru izpēti, izpratni un attiecību pilnveidi. Sāciet ar vienkāršu jautājumu: kur tieši mūsu servisa procesā šobrīd zūd lojāla klienta uzticība, laiks vai sajūta, ka viņš tiek redzēts? Berg Research palīdz šo plaisu identificēt, pētot klientu servisa pieredzi padziļināti un detaļās, identificējot tos servisa posmus, kas būtu pilnveidojami. Investīcija lojālo klientu izpētē un servisa procesa pilnveidē ir apzināts solis tuvāk atkārtotiem pirkumiem, peļņai un pozitīvām klientu atsauksmēm.

(1*) Citizens Advice. (2018). Super-complaint to the Competition and Markets Authority on the loyalty penalty. Citizens Advice. https://www.gov.uk/cma-cases/loyalty-penalty-super-complaint Competition and Markets Authority. (2018). Tackling the loyalty penalty: Response to a super-complaint made by Citizens Advice. CMA. https://assets.publishing.service.gov.uk/media/5c194665e5274a4685bfbafa/response_to_super_complaint_pdf.pdf
(2*) Reichheld, F. F., & Sasser, W. E., Jr. (1990). Zero defections: Quality comes to services. Harvard Business Review, 68(5), 105–111. https://hbr.org/1990/09/zero-defections-quality-comes-to-services
(3*) NewVoiceMedia. (2018). Serial switchers strike again. NewVoiceMedia. https://www.newvoicemedia.com/en-us/resources/serial-switchers-strikes-again-us
(4*) Smith, A. K., Bolton, R. N., & Wagner, J. (1999). A model of customer satisfaction with service encounters involving failure and recovery. Journal of Marketing Research, 36(3), 356–372. https://doi.org/10.1177/002224379903600305 Hart, C. W. L., Heskett, J. L., & Sasser, W. E., Jr. (1990). The profitable art of service recovery. Harvard Business Review, 68(4), 148–156. https://hbr.org/1990/07/the-profitable-art-of-service-recovery
(5*) Flanagan, J. C. (1954). The critical incident technique. Psychological Bulletin, 51(4), 327–358. https://doi.org/10.1037/h0061470

Šodien klienti pakalpojumā meklē ko vairāk par cenu un kvalitāti. Viņi meklē attiecības, kas respektē viņu laiku, brīvību un personību.

Piecas vērtības, kas šodien izšķir izvēli

Jaunākie pasaules pētījumi rāda skaidru ainu: 84% klientu uzskata, lai izvēlētos zīmolu sev, ir kritiski nozīmīga ir sajūta, ka tevi redz kā dzīvu cilvēku, nevis bezpersonisku klienta numuru (1*). 73% sagaida, ka zīmols autentiski atspoguļo viņu personīgās vajadzības (2*). Šodien aktuālās patērētāju vērtības dažos vārdos:

• Elastība – iespēja mainīt plānus, atcelt, pielāgot pakalpojumu bez soda sankcijām un liekas birokrātijas. Klients jau zina un vairs nebrīnās, ka ikdienas dzīve mainās ļoti strauji, un tāpēc sagaida, ka pakalpojums spēs pielāgoties izmaiņām viņa dzīves ritmā.
• Brīvība – iespēja izvēlēties, salīdzināt un arī pārtraukt attiecības bez liekiem šķēršļiem. Paradokss ir tāds, ka klienti, kuri jūtas brīvi, biežāk paliek, bet tie, kuri jūtas iesprostoti, gaida brīdi, kad varēs attiečibas pārtraukt.
• Cieņpilnas attiecības – sajūta, ka mani uztver kā personību, ar savu stāstu, nevis kā ieraksta rindiņu CRM sistēmā. Cilvēki sagaida attieksmi, kur nav augstprātības, aizdomu un slēpto lamatu ar „lasiet sīko druku”.
• Empātija – krīzes brīdī klientam svarīgākais ir tas, ka ar viņam atbild, un spēj runāt atbilstošā tonalitātē, mazsvarīgi ir tas, cik ātri tiks atsūtīta veidlapa, ko aizpildīt. 75% klientu primāri sagaida cilvēcīgumu (3*).
• Personalizācija, cienot privātumu – pakalpojums pielāgojies manām vajadzībām, bet neapdraud manus datus. Izvairīšanās no skaidras atbildes par to, kā tiek izmantoti dati, šodien tiek interpretēts kā maldināšana.

Vērtības nav jāuzmin, bet jāizpēta

Aktuālās vērtības nevar atklāt ar aptauju piecu punktu skalu. Tās ir latentas, jo cilvēkiem ir grūtības tās tieši paust vārdos, neslēpjoties aiz sociāli „pareizajām” atbildēm. Vērtības atklājas pieredzes stāstos, krīzes situācijās un dialogā. Galvenā atziņa no Accenture Life Trends 2025, uzticības dinamika mainās ātrāk nekā jebkad, un uzņēmumiem, kas paļaujas uz novecojušiem datiem, ir augsti riski “izkrist no aktuālā konteksta” (4*). Šī uzticības nestabilitāte ir cieši saistīta ar ģeopolitisko nenoteiktību: karš Ukrainā, ekonomiskās sankcijas, inflācija un dezinformācijas plūsmas liek cilvēkiem nemitīgi pārvērtēt, kam un kāpēc uzticēties. Mainīgajā vidē vērtības nav statiskas, tās dinamiski pārkārtojas atkarībā no drošības izjūtas, tāpēc pat pirms gada savākti dati vairs neatspoguļo patieso patērētāju attieksmi šodien.

Berg Research praksē šos slāņus atklāj kvalitatīvās pētījumu metodes: padziļinātās intervijas, diskusiju grupas ar jautājumiem „kāpēc tas tev svarīgi?”, kas pakāpeniski virza no pakalpojuma racionālajām īpašībām uz dziļākām vērtībām. Autoetnogrāfijas metode ļauj maksimāli skaidri fiksēt patērētāju pieredzes stāstus un realās uzvedības prakses, identificējot to, kā cilvēki patiesībā lieto pakalpojumu, nevis tikai uzklausīt stāstus par to, kas tiek lietots (5*).

Kāpēc tas ir biznesa lēmums

Vērtības mūsdienās transformējas un mainās ātrāk par produktiem. Tas, kas pirms pieciem gadiem bija konkurences priekšrocība, piemēram, ātra apkalpošana, šodien jau ir minimums. Par konkurētspējas stūrakmeni kļuvis ir tas, kā pakalpojums respektē klienta brīvību un laiku. Uzņēmumi, kas regulāri pēta savas mērķauditorijas patiesās vērtības, veido zīmolu pārliecinoši, balstoties datos, nevis paļaujas uz minējumiem.

(1*) Salesforce. (2024). State of the connected customer (7th ed.). Salesforce Research. https://www.salesforce.com/en-us/wp-content/uploads/sites/4/documents/research/State-of-the-Connected-Customer.pdf 
Labots: 2024. gada izdevums ar ~16 585 respondentiem ir 7. izdevums (nevis 6.). 6. izdevums iznāca 2023. gadā.
(2*) Edelman. (2025). 2025 Edelman trust barometer special report: Brand trust, from we to me. Edelman. https://www.edelman.com/trust/2025/trust-barometer/special-report-brands
(3*) PwC. (2018). Experience is everything: Here’s how to get it right (Consumer Intelligence Series). PwC. https://www.pwc.com/us/en/services/consulting/library/consumer-intelligence-series/future-of-customer-experience.html
Piezīme: oriģinālpētījums (15 000 respondentu, 12 valstis) publicēts 2018. gadā. Ja vēlies saglabāt 2023. gadu kā piekļuves gadu, pievieno: “Retrieved 2023”.
(4*) Accenture. (2024). Accenture life trends 2025. Accenture. https://www.accenture.com/content/dam/accenture/final/accenture-com/document-3/Accenture-LifeTrends2025-Report.pdf
(5*) Flanagan, J. C. (1954). The critical incident technique. Psychological Bulletin, 51(4), 327–358. https://doi.org/10.1037/h0061470

Starp to, ko cilvēki saka anketās, un to, kas patiesībā virza viņu izvēles, gandrīz vienmēr ir plaisa. Tieši šī plaisa ir mārketinga un komunikācijas profesionāļu ikdienas izaicinājums. Dove globālajā pētījumā desmit valstīs, tikai 2% sieviešu sevi nosauca par skaistām (1*). Šis ir viens no daudziem apliecinājumiem, ka zīmola tēls dzīvo emocijās, asociācijās un attiecībās. Šos slāņus tieši jautājot atklāt nav iespējams.

Kāpēc tiešie jautājumi neatklāj patieso zīmola tēlu

Pētījumi rāda, ka patērētāji ar zīmoliem veido īstas attiecības: ar uzticību, tuvību un piesaisti, līdzīgi kā ar cilvēkiem (2*). Šīs attiecības veidojas zemapziņā. Aptuveni 95% pirkuma lēmumu tiek pieņemti neapzināti, ko vārdiem grūti aprakstīt (3*). Tāpēc jautājums „Kāpēc Jūs izvēlējāties šo zīmolu?” parasti izsauc nofiltrētu, racionalizētu atbildi to, ko cilvēks domā, ka būtu „pareizi” pateikt, nevis to, kas patiesi viņu virza.

Projektīvās tehnikas: kā rakt dziļāk par „pareizajām” atbildēm

Projektīvās tehnikas ir kvalitatīvās pētniecības rīki, kas ļauj cilvēkam runāt nevis tieši par sevi, bet caur simboliem, tēliem vai trešo personu. Tā viņš pasaka to, ko tieši izteikt būtu grūti vai neērti. Berg Research praksē visbiežāk izmantojam četras pieejas, kas viena otru papildina:

• Vārdu asociāciju tests atklāj zemapziņas saites, piemēram, vaicāts par banku, klients var spontāni reaģēt ar „rinda” vai „tēvs”, iezīmējot emocionālo lauku ap zīmolu.
• Zīmola personifikācija („Ja šis zīmols būtu cilvēks, kāds viņš būtu? Kur strādātu? Ko valkātu?”) atklāj zīmola arhetipu, sociālo distanci un komunikācijas toni.
• Nepabeigti teikumi un trešās personas tehnika („Cilvēki, kas pērk X, parasti ir…”) ļauj izteikt to, ko respondentam pašam būtu neērti atzīt par statusu vai izvēles motīviem.
• Metaforu izsekošanas tehnika (ZMET) — respondents nedēļu pirms intervijas atlasa 8–12 attēlus, kas izsaka viņa sajūtas par zīmolu. Piemēram, Coca-Cola šādā pētījumā atklājās kā „svētku un piederības simbols”, tas kļuva par pamatu globālajai zīmola komunikācijai.

Ko šie dati pasaka par emocionālo piesaisti, uzticēšanos un premialitāti

Starptautiski pētījumi rāda: emocionālā piesaiste zīmolam, piemēram, siltums, pieķeršanās, saikne, ir kas pavisam cits nekā vienkārša apmierinātība, un tieši tā labāk paredz, ko klients patiesi darīs (4*). Emocionāli piesaistīti klienti ir par 52% vērtīgāki nekā tie, kas zīmolu vienkārši lieto, jo viņi pērk biežāk, paliek ilgāk un labprātāk iesaka citiem (5*). Globāli zīmolu pētījumi tāpat apstiprina premialitātes saikni ar emocijām: par zīmoliem, kuriem klienti emocionāli piesaistīti, viņi ir gatavi maksāt vidēji par 37% augstāku cenu (6*). Šos slāņus, kā emocionālo siltumu, uzticēšanos, gatavību maksāt premium cenu, atvērtību ilgtermiņa attiecībām racionālie jautājumi nesasniedz. Tos atklāt un pārvērst komunikācijas un pozicionējuma pamatā palīdz tieši projektīvās tehnikas.

Kā interpretēt: principi, kas datus pārvērš stratēģijā

Projektīvo datu interpretācija nav burtiska. Tas ir process, kurā pētnieks meklē simbolus un tēmas, kas atkārtojas vairāku cilvēku stāstos, soli pa solim tos kodējot un pārbaudot (7*). Viens būtisks princips: simbola nozīmi nedrīkst piešķirt pētnieks viens pats, to vienmēr palīdz izskaidrot pats respondents (8*). Lai rezultāti būtu pietiekami droši, projektīvās tehnikas labi kombinēt ar dziļajām intervijām un, kur vajag, ar kvantitatīvu pārbaudi. Reālos piemēros tas darbojas tā: Dove globālais pētījums, ka tikai 2% sieviešu sevi sauc par skaistām, kļuva par pamatu stratēģiskajai „Real Beauty” misijai, bet LEGO atklāja, ka bērni vēlas meistarību, nevis vienkāršu izklaidi, un atgriešanās pie klucīšu pamatvērtības palīdzēja atgūt tirgus pozīcijas.

Pienesums biznesam

Zīmola tēla izpēte ar projektīvajām tehnikām nav izmaksu pozīcija, bet investīcija ilgtermiņa konkurētspējā. Tā atbild uz jautājumiem, uz kuriem klients pats nespēj atbildēt tieši: kāpēc viņš izvēlas šo zīmolu, ko sagaida no attiecībām, par ko ir gatavs maksāt vairāk un kas viņu padara atvērtu ilgtermiņa sadarbībai. Tieši šie dati uzņēmuma vadībai sniedz pamatotus argumentus komunikācijas un pozicionējuma lēmumiem, ne minējumus, bet izmērāmu emocionālo karti, uz kuras balstīt zīmola nākotni.

(1*) Etcoff, N., Orbach, S., Scott, J., D’Agostino, H. (2004). The Real Truth About Beauty: A Global Report. Dove/Unilever.
(2*) Fournier, S. (1998). Consumers and Their Brands: Developing Relationship Theory in Consumer Research. Journal of Consumer Research, 24(4), 343–373.
(3*) Zaltman, G. (2003). How Customers Think: Essential Insights into the Mind of the Market. Harvard Business School Press.
(4*) Park, C. W., MacInnis, D. J., Priester, J., Eisingerich, A. B., Iacobucci, D. (2010). Brand Attachment and Brand Attitude Strength. Journal of Marketing, 74(6), 1–17.
(5*) Magids, S., Zorfas, A., Leemon, D. (2015). The New Science of Customer Emotions. Harvard Business Review, November 2015.
(6*) Kantar BrandZ (2024). Most Valuable Global Brands Report. Kantar.
(7*) Braun, V., Clarke, V. (2006). Using thematic analysis in psychology. Qualitative Research in Psychology, 3(2), 77–101.
(8*) Gordon, W., Langmaid, R. (1988). Qualitative Market Research: A Practitioner’s and Buyer’s Guide. Gower.

Tradicionālie analītikas rīki bieži sniedz tikai virspusēju statistiku – piemēram, cik bieži zīmols tiek pieminēts. Taču, ne vienmēr, atklāj emocionālo toni, sarunas kontekstu un auditorijas noskaņojumu, kas reputācijas vadībā ir izšķiroši svarīgi. Šodien uzņēmumiem ir jāspēj reaģēt ātri – gan uz jaunām tirgus iespējām, gan uz potenciāliem krīzes signāliem. Tieši tāpēc tiešsaistes sarunu monitorings un sentimenta analīze kļūst par neatņemamu mārketinga, reputācijas vadības un klientu apkalpošanas stratēģijas sastāvdaļu. Tā ir iespēja reāllaikā ne tikai statiski monitorēt procesu, bet būt proaktīvam un precīzam lēmumos un taktikā.  

Ko darīt ar iegūtajiem datiem?

Ilggadējā pieredze rāda – efektīva rīcība sākas ar detalizētu, padziļinātu analīzi:

• Segmentējiet klientus. Vai apmierinātība atšķiras starp vecajiem un jaunajiem klientiem? Kādas atšķirības ir rādītājos starp dažādiem interakcijas, pārdošanas kanāliem?  Kur ir kritiskie punkti?
• Identificējiet “pain points”.  Ir būtiski ar drosmi un patiesi atvērtu prātu izvērtēt uzņēmuma snieguma vājos punktus (“pain points”). Izzināt un izvērtēt problēmu sakni, cēloņus – vai tā ir saistītas ar pašu produktu, servisu, vai problēmas rada tieši komunikācija, pieejamie atbalsta servisi klientam? Ko klientam nozīmē  “izcils serviss”, ko klienti vērtē kā “ātru  apkalpošanu”, par ko viņi ir gatavi piemaksāt, ja tas atrisina viņiem kādu svarīgu vajadzību vai ietaupa laika, enerģijas u.c. resursu?

Salīdziniet sevi ar tirgus datiem. Ir viegli iekrist ilūziju valgos, neredzot citu konkurentu novērtējumu, un domājot, ka iegūtie klientu apmierinātības mērījuma dati ir patiesi komplimentējoši Jūsu sniegumam. Tomēr vienmēr ir vērts pieskatīt savus tuvākos konkurentus un izvērtēt, vai Jūsu rādītāji ir labāki vai sliktāki par vidējiem rādītājiem nozarē.

Kas ir SentiOne – tehniskā perspektīva

SentiOne ir mākslīgā intelekta (MI) bāzēta platforma, kas apvieno sociālo klausīšanos (social listening), tiešsaistes datu analīzi un klientu apkalpošanas automatizāciju ar sarunvalodas mākslīgo intelektu. Tā palīdz uzņēmumiem ne tikai monitorēt tiešsaistes pieminējumus, reakcijas, bet arī tās izprast, analizēt un pieņemt datos balstītus lēmumus.

1. SentiOne Listen – Tiešsaistes klausīšanās un analītika

SentiOne Listen ir modulis zīmola un tā digitālās klātbūtnes visaptverošai pārraudzībai. Tas ļauj:

• monitorēt simtiem miljonu publiski pieejamu interneta avotu – no sociālajiem tīkliem līdz forumu ierakstiem, blogiem u.tml., visu, kas ir publiski pieejams digitālā formā;
• analizēt sentimentu un emocijas, kas saistītas ar zīmolu, produktu, nozari vai kādu aktuālu tēmu sabiedrībā;
• izsekot tendencēm un tēmu attīstībai laika gaitā, nodrošinot iespēju redzēt dinamiku no šī brīža analizējot pagātnes dimensiju, piemēram, ļaujot piekļūt 2 gadus seniem datiem par pieminējumiem;
• automātiski ģenerēt atskaites, tās pielāgot savām vajadzībām, ērtībām, un saņemt brīdinājumus par potenciāliem reputācijas riskiem;

iegūt plašāku atgriezenisko saiti, gan par sava zīmola sniegumu, gan konkurentu performanci,  lai saprastu detalizētāk savas priekšrocības, trūkumus, pozicionējuma iespējas.

Platforma piedāvā arī detalizētu auditorijas analīzi – piemēram, ģeogrāfisko sadalījumu, demogrāfiju un personu ar reālu ietekmi identificēšanu, kas veido un virza plašākas diskusijas publiskajā telpā. Šāds analīzes dziļums ļauj uzņēmumiem saprast ne tikai ko par viņiem runā, bet arī kāpēc un kurš.

Kāpēc šī informācija uzņēmumiem ir svarīga

1. Reputācijas aizsardzība un attīstība

Mūsdienās uzņēmuma reputācija var mainīties dažu stundu laikā. Viens negatīvs ieraksts ar plašu sasniedzamību var izraisīt reputācijas krīzi, ja tas netiek laikus pamanīts un risināts. SentiOne ļauj uztvert šos signālus reāllaikā un brīdina par potenciālām problēmām, vēl pirms tās pāraug plašākās krīzēs. Tas būtiski samazina riskus un ļauj uzņēmumiem proaktīvi aizsargāt un stiprināt savu zīmola tēlu.

2. Klientu uztveres un tirgus izpratne

Digitālā klausīšanās sniedz iespēju saprast klientu viedokļus un emocijas reāllaikā. Tas ļauj uzņēmumiem ne tikai uzlabot produktus un pakalpojumus, bet arī precīzāk pielāgot mārketinga komunikāciju, balstoties uz reālo auditorijas noskaņojumu un vajadzībām.

3. Operatīva un efektīva klientu apkalpošana

Pat uzņēmumiem ar izciliem produktiem, kvalitatīvs klientu serviss ir izšķiroša konkurences priekšrocība. Ar MI bāzētu automatizāciju uzņēmums var būt pieejams visur, kur atrodas klienti – sociālajos tīklos, čatos un balss kanālos. Tas samazina apkalpošanas izmaksas un vienlaikus palielina klientu lojalitāti, nodrošinot ātru, konsekventu un profesionālu pieredzi.

Kā rīkoties tālāk

Ja vēlaties turēt roku uz sava uzņēmuma zīmola reputācijas pulsa, izprast klientu vajadzības reāllaikā un automatizēt saziņu ar MI risinājumiem, sazinieties ar mums – mēs palīdzēsim jums sasniegt tieši tos rezultātus, kas ir svarīgi jūsu biznesam.

Vairāk informācijas par SentiOne uzziniet: www.sentione.com